Bieži mēdzu domāt par Latvijas militārās aizsardzības modeli, par to kāds tas tagad ir un kādam tam vajadzētu būt. Šobrīd, mums ir pāris tūkstošus maza profesionāla armija (PMD), Zemessardze un obligāto militāro apmācību (OMD) izgājušo Latvijas iedzīvotāju masa, kas militāro apmācību izgājuši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, kā arī PSRS armijā. Vai mums ar to pietiek? Es zinu, ka, nē!
Lai gan Latvija ir ANO un NATO dalībvalsts, tomēr, manuprāt, nevajadzētu paļauties tikai uz šīm organizācijām, allaž paturot prātā, ka galīgā situācijā, pirmkārt, nāksies vien paļauties pašiem uz saviem spēkiem un, otrkārt, cerēt, ka situācija Pasaulē attiecīgajā brīdī būs tāda, lai kāds lielāks spēlētājs varētu nostāties mūsu pusē, respektīvi, aicinu nebūt naiviem un nesapņot, ka Latviju kāds akli metīsies aizstāvēt, ja mēs paši nekādā mērā to nebūsim spējīgi darīt.
Lai gan Latvija ir ANO un NATO dalībvalsts, tomēr, manuprāt, nevajadzētu paļauties tikai uz šīm organizācijām, allaž paturot prātā, ka galīgā situācijā, pirmkārt, nāksies vien paļauties pašiem uz saviem spēkiem un, otrkārt, cerēt, ka situācija Pasaulē attiecīgajā brīdī būs tāda, lai kāds lielāks spēlētājs varētu nostāties mūsu pusē, respektīvi, aicinu nebūt naiviem un nesapņot, ka Latviju kāds akli metīsies aizstāvēt, ja mēs paši nekādā mērā to nebūsim spējīgi darīt.
Pēc manam domām, Latvijas sabiedrībā apzināti un mērķtiecīgi tiek kultivēts viedoklis, ka Latvijai pati sevi nemaz nevarētu aizstāvēt, ka mums neesot ne mazāko izredžu pret Latviju vērstu militāru aktivitāšu gadījumā, un to dara kāds vai kādi, kam tas ir izdevīgi īsā vai garā termiņā, vai abos kopā, piemēram, īsā termiņā, lai kārtējo reizi nepalielinātu Latvijas aizsardzības budžetu, ir ļoti ērti argumentēt pret sakot, ka Latvija ir starptautisku organizāciju locekle, ka tās nu mūs tad arī sargās, jo to paredz tādas un tādas vienošanās, vai garā termiņā, noteikti kādai imperiālistiskai lielvalstij ir ļoti ērti visiem maigās varas līdzekļiem Latviju turēt iespējami vājākās militārās pozīcijās. Latvija vēsturē jau vienu reizi ir līdz mielēm rūgti kļūdījusies, paļaujoties uz 1920. gada Latvijas - Krievijas miera līgumu, vienlaikus nemodernizējot armiju un neejot laikam līdzi aizsardzības jomā. Vai mums to gribētos piedzīvot vēlreiz?
Ļaušos domu lidojumam, aplūkojot kāda būtu mūsu armija vispārējās mobilizācijas gadījumā? Dienestā tiktu ieskaitīti visi ieročus nest spējīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji, gan tie, kuriem ir kādas militāras iemaņas, gan tādi, kuriem šo iemaņu un zināšanu nav. Tātad Latvijas armijā tagad dienē karavīri, kas ir PMD un viņiem dienests ir kā algots darbs, bet absolūtās mobilizācijas gadījumā viņiem pievienotos tie vīri, kas izgājuši gadu garo armijas apmācības kursu OMD, kas tika atcelts līdz ar 2007. gadu, protams, šiem spēkiem varam pieskaitīt arī Zemessardzi. Noteikti, pie apmācītajiem un trenētajiem potenciālajiem ieroču nesējiem vajadzētu pieskaitīt tos latviešu vīrus, kas OMD apmācību izgāja vēl PSRS armijā.
Militāri apmācītu Latvijas karaspēku vispārējās mobilizācijas gadījumā veidotu tagadējā PMD karavīri no Sauszemes (1057 karavīru), Jūras (560 karavīru) un Gaisa spēkiem (295 karavīru), zemessargi (10866 karavīru) un tie karavīri, kas izgājuši OMD (40718 karavīru) no 1991. gada līdz 2007. gadam. Kopējais apmācīto Latvijas armijas karavīru skaits būtu apmēram 53,5 tūkstoši karotāju, resp., Latvijai būtu aptuveni 53,5 tūkstoši karavīru, kas ārējā apdraudējuma gadījumā varētu nest ieročus. Šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, ja pieskaitīsim tos karavīrus, kas OMD izgāja PSRS laikā, bet precīzi nosacīt iepriekšminēto skaitu ir sarežģīti, jo jāņem vērā vairāki apstākļi, kā novecošana, mirstība utt.
Apskatot apmācītā spēka struktūru, tad tā lielāko daļu jeb 76% veido OMD izgājušie vīri, otra lielākā daļa jeb 20% spēku struktūrā būtu Zemessardzei un tikai 4% būtu PMD karavīri. Šobrīd nozīmīgākā karaspēka daļa pēc īpatsvara kopējā karaspēka struktūrā ir tie karavīri, kas izgājuši OMD no 1991. gada līdz 2007. gadam, bet otrajā vietā pēc karavīru skaita būtu Zemessardze. Tie vīri, kas ieguva militāro apmācību 1991. gadā, tagad ir aptuveni četrdesmit gadus veci, bet no 2007. gada vairs nenotiek karavīru sastāva atjaunošanās, resp., armija, kas mums būtu vispārējās mobilizācijas gadījumā, noveco.
Neapšaubāmi vislielākais skaitliskais potenciāls Latvijas armijai ir tieši tie Latvijas iedzīvotāji, kas ir bez militārajām pamatzināšanām, tieši tādēļ arī es vēlos pievērsties tieši šai tautas daļai. Šeit mums parādās kāda ļoti būtiska problēma, proti, laiks. Militāra apdraudējuma gadījumā, Latvijai nebūtu laika militāri sagatavot jaunus kadrus, tādēļ uzskatu, ka Latvijas militārā doktrīna varētu būt sekojoša:
Uz aizsardzību vērsta militāri apmācītas tautas daļas maksimizēšana un nepārtraukta noturēšana, lai ārēju draudu gadījumā Latvija varētu aizstāvēt savas teritoriālās intereses un nodrošināt pilsoņu drošību, vienlaikus saglabājot arī PMD un ciešāk iekļaujoties NATO.
Militāri apmācītu Latvijas karaspēku vispārējās mobilizācijas gadījumā veidotu tagadējā PMD karavīri no Sauszemes (1057 karavīru), Jūras (560 karavīru) un Gaisa spēkiem (295 karavīru), zemessargi (10866 karavīru) un tie karavīri, kas izgājuši OMD (40718 karavīru) no 1991. gada līdz 2007. gadam. Kopējais apmācīto Latvijas armijas karavīru skaits būtu apmēram 53,5 tūkstoši karotāju, resp., Latvijai būtu aptuveni 53,5 tūkstoši karavīru, kas ārējā apdraudējuma gadījumā varētu nest ieročus. Šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, ja pieskaitīsim tos karavīrus, kas OMD izgāja PSRS laikā, bet precīzi nosacīt iepriekšminēto skaitu ir sarežģīti, jo jāņem vērā vairāki apstākļi, kā novecošana, mirstība utt.
Apskatot apmācītā spēka struktūru, tad tā lielāko daļu jeb 76% veido OMD izgājušie vīri, otra lielākā daļa jeb 20% spēku struktūrā būtu Zemessardzei un tikai 4% būtu PMD karavīri. Šobrīd nozīmīgākā karaspēka daļa pēc īpatsvara kopējā karaspēka struktūrā ir tie karavīri, kas izgājuši OMD no 1991. gada līdz 2007. gadam, bet otrajā vietā pēc karavīru skaita būtu Zemessardze. Tie vīri, kas ieguva militāro apmācību 1991. gadā, tagad ir aptuveni četrdesmit gadus veci, bet no 2007. gada vairs nenotiek karavīru sastāva atjaunošanās, resp., armija, kas mums būtu vispārējās mobilizācijas gadījumā, noveco.
Neapšaubāmi vislielākais skaitliskais potenciāls Latvijas armijai ir tieši tie Latvijas iedzīvotāji, kas ir bez militārajām pamatzināšanām, tieši tādēļ arī es vēlos pievērsties tieši šai tautas daļai. Šeit mums parādās kāda ļoti būtiska problēma, proti, laiks. Militāra apdraudējuma gadījumā, Latvijai nebūtu laika militāri sagatavot jaunus kadrus, tādēļ uzskatu, ka Latvijas militārā doktrīna varētu būt sekojoša:
Uz aizsardzību vērsta militāri apmācītas tautas daļas maksimizēšana un nepārtraukta noturēšana, lai ārēju draudu gadījumā Latvija varētu aizstāvēt savas teritoriālās intereses un nodrošināt pilsoņu drošību, vienlaikus saglabājot arī PMD un ciešāk iekļaujoties NATO.
Atgriežoties pie tās tautas daļas, kas ir bez militārajām pamatzināšanām, manuprāt, šeit būtu veicama virkne reformu. Pirmkārt, Latvijas Republikas aizsardzības budžetu līdz 2020. gadam būtu ne tikai jādubulto, bet to vajadzētu pieckāršot, proti, manuprāt, tam būtu jābūt 5% apmērā no IKP. Otrkārt, steidzamā kārtā ir jāpalielina militāri apmācīto Latvijas pilsoņu īpatsvars, proti, katram jauneklim būtu jāiziet obligāta militāra apmācība, piemēram, 3 mēnešu garumā. Šīs apmācības būtu jānodrošina tā, lai, atgriežoties no tām, cilvēks varētu atkal turpināt savu ierasto dzīvi, piemēram, studijas, darbu. Pretējā gadījumā militāri apmācīto iedzīvotāju skaits Latvijā gadu no gada, sākot ar 2007. gadu, samazinās, un tas nekādā gadījumā nevar būt latviskas Latvijas interesēs. Protams, izvēloties vīrus, kuru apmācībai kādreiz tiktu tērēta nodokļu maksātāju nauda, būtu nepieciešams ieviest virkni atlases kritēriju, lai nesanāk, ka paši par savu naudu apmācām Latvijai nelojālu karaspēku.
Manuprāt, Latvijā liela loma patriotiskajā audzināšanā ir Jaunsardzei, organizācijai, kas Latvijas jauniešiem dod militārās pamatzināšanas un prasmes, tādēļ uzskatu, ka būtu nepieciešams jauniešiem, kas veiksmīgi ir beiguši Jaunsardzes apmācības programmu turpināt iegūtās zināšanas un prasmes nostiprināt un papildināt jau manis piedāvātajā OMD, tādā veidā papildinot Latvijas sargu rindas.
Ar šo nelielo rakstu tikai nedaudz esmu aizskāris Latvijas aizsardzības jomu un iezīmējis svarīgākās problēmas, atstājot tādas tēmas kā aizsardzības plānu, stratēģiju un citus jautājumus citām reizēm.
Si vis pacem, para bellum.
Ar šo nelielo rakstu tikai nedaudz esmu aizskāris Latvijas aizsardzības jomu un iezīmējis svarīgākās problēmas, atstājot tādas tēmas kā aizsardzības plānu, stratēģiju un citus jautājumus citām reizēm.
Si vis pacem, para bellum.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru