Par Latvijas valūtu

Pēdējā laikā ļoti aktuāls ir kļuvis jautājumi pret un par eiro kā Latvijas valūtu. Viedokļi kā vienā, tā otrā frontes pusē ir labi zināmi un nu katra puse ir ķērusies klāt dažādu sabiedriskās domas analīžu rezultātiem, proti, to interpretāciju izmantošanai savās interesēs, vieni ņemas stāstīt, ka sabiedrības lielākais vairākums ir pret eiro, tas, protams, vairumam, kas nav neizlēmuši, ir arguments, bet otri, ka esot vairāk jāskaidro kāpēc mums tas būtu vajadzīgs. Tad nu šajā rakstā esmu nolemis veikt loģisku, protams, arī subjekīvu analīzi par attiecīgo jautājumu.

Lai labāk šo lietu varētu iztirzāt, es aplūkošu ieguvumus un zaudējumus, kas varētu rasties ieviešot eiro. Manuprāt, manis minēto ieguvumu un zaudējumu analīze tuvākas aplūkošanas vērtas ir sekojošos posmos, pirmkārt, ieguvumi un zaudējumi, kas varētu rasties tieši eiro ieviešanas brīdī, otrkārt, ieguvumi un zaudejumi, kas rastos pēc eiro ieviešanas un, treškārt, ilgtermiņa ieguvumi un zaudējumi. Tad nu atrotīšu piedurknes un rakšu, gribēju teikt - rakstīšu.

Eiro ieviešanas laikā neizbēgami būtu novērojams cenu pieaugums, respektīvi, cenas pieaugtu, kaut vai cenu noapaļošanas dēļ, jo neviens uzņēmējs nevēlēsies, lai tā peļņa mazinātos tikai tāpēc, ka mainās valūta. Vēl svarīgāks cenu pieaugumu ietekmējošs faktors būtu izmaksas, kas rastos eiro ieviešanas procesa dēļ, piemēram, kases aparātu pārprogrammēšana un jaunu cenu zīmju sagatavošana tirdzniecības vietās. Citiem vārdiem sakot, mūsu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju preču un pakalpojumu cenas palielinātos, un samazinātos to konkurētspēja. Cik būtisks būs šis cenu pieaugums? Tas nu nav viennozīmīgi atbildams jautājums.

Līdz 2005. gada 1. janvārim Latvijas lats bija piesaistīts valūtu grozam, ko veidoja Amerikas dolārs, Lielbritanijas sterliņmārciņa, Japānas jēna un eiro, kas ļāva noteikt cenas un Latvijas uzņēmumiem strādāt, bet pēc manis minētā datuma lats tika „sasiets ar eiro” mums labi zināmajā attiecībā, proti, ka 0.702804 LVL ir 1EUR ar +/- 1% svārstību kanālu. Eiro ieviešanas gadījumā latu apmaiņa pret eiro notiktu pēc šī kursa. Vai bankas no šī procesa nemēģinās iegūt sev kādu labumu? Ja, jā, tas atkal atstās iespaidu uz cenu līmeni.

Šķietami liels zaudējums, kas rastos līdz ar eiro ieviešanu, būtu, ka Latvija nevarētu īstenot savu monetāro politiku, bet, ak vai!, monetārā politika mazai atvērtai ekonomikai pie fiksēta valūtas kursa ir neefektīva, resp., tas nav pasākums ar kuru var ietekmēt tautsaimniecību un atliek vien fiskālie instrumenti, kuriem tad arī ir jāvelta pastiprināta uzmanība.

Manuprāt, zaudējums būtu pats lats, kas vēsturiski ir bijis maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, kas tik daudziem no mums ir ļoti vērtīgs vien tāpēc, ka tas ir. Lati ir ļoti skaista un ērta valūta tieši fizikalo parametru dēļ! Cik gan neērti ir stūķēt makā dažādās eiro banknotes!

Protams, negatīvi vērtējams arī tas, ka mums varētu nākties ciest no notikumiem ES un Pasaulē, jo viss, kas skartu ES monetāro pusi, skartu arī mūs. Bet vai tagad jau tas tā nav, vai jau tagad notikumi „visur citur, bet ne pie mums” diktē cenas degvielai, apkurei utt.

Zaudējumu uzskaiti vēl noteikti varētu turpināt ar dažādiem objektīviem un subjektīviem argumentiem, tomēr, manuprāt, galvenos esmu uzskaitījis iepriekš un secinu, ka eiro ieviešanas gadījumā ir jārēķinās kā ar papildus neērtībām, tā papildus izdevumiem tieši eiro ieviešanas laikā un īsā termiņā pēc šī notikuma, un ilgam laika periodam atstājot visus eiro riskus, kurus diktēs notikumi ES un Pasaulē.

Apskatīsim ieguvumus, kas varētu rasties ilgā laika posmā pēc eiro ieviešanas. Manuprāt, galvenais un svarīgākais ieguvums Latvijai no eiro ieviešanas būtu ārvalstu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, otrs svarīgākais būtu tas, ka samazinātos procentu likmes, kas palielinātu vietējās investīcijas, jo banku kredīti maksātu lētāk. Šie divi faktori var kalpot par tautsaimniecības attīstības katalizatoru.

Kādēļ tas ir tik svarīgi? Noteikti visi labi zinām veco labo formulu, ar kuru tiek aprēķināts iekžsemes kopproduks (IKP):

IKP = C + I + G + Xn, kur

C – privātais patēriņš

I – investīcijas

G – valdības izdevumi

Xn – neto eksports jeb starpība starp eksportu un importu

Lai palielinātu IKP ir ejami trīs ceļi, pirmais, jāpalielina neto eksports, bet lai to izdarītu ir jārada produkti un pakalpojumi ar lielu pievienoto vētību, bet šo pievienoto vērtību var radīt vai nu zināšanas, vai nu kaitāls vai abu kombinācija. Otrais ceļš – investīciju palielināšana, bet trešais neto eksporta un investīciju palielināšana. Stiep kā gribi, cik garš tik plats sanāk, proti, bez investīcijām tautsaimniecības izaugsme straujos tempos nav iespējama. Jā, un investīcijām ir tā jaukā īpašība, ka tās rada tā sauktās induktīvās investīcijas, proti, investīcijas, kas rada investīcijas, un to mums labi parāda Igaunijas piemērs.

Protams, straujāka tautsaimniecības attīstība nevar un nedrīkst būt pašmērķis, tai ir jākalpo Latvijas attīstībai visās jomās, piemēram, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, energoneatkarības palielināšanai, militāri apmācītās tautas daļas palielināšanai un nodrošināšanai ar eķipējumu utt.

Manuprāt, lai zinātu atbildi uz jautājumu par eiro kā valūtu Latvijā, mums katram pašam sev ir jāatbild tikai uz vienu jautājumu, proti, vai risks, ieviešot eiro 2014. gadā, ir to ieguvumu vērts, ko Latvija varētu iegūt no iestāšanās Eirozonā?

Man atbilde ir skaidra! Tu izdomā pats! Lai veicas!